Šo sestdien viesos tiekamies ar Valmiera Glass VIA, trīs spēles līdz čempionāta noslēgumam. Pirms gaidāmā mača piedāvājam interviju ar mūsu komandas galveno vārtu guvēju un nesen par treneri kļuvušo Mārtiņu remesu.
Pirmkārt, apsveicu ar 9 gūtiem vārtiem šosezon, stabils komandas galvenais bombardieris.
Vai sezonas mērķis jau sasniegts?
Pirms sezonas uzstādiju sev mērķi nokļūt top 3 labāko vārtu guvēju sarakstā, diemžēl šosezon tas neizdosies. Protams, momenti un iespējas bija, tikai nespēju visas realizēt, pie tā noteikti varētu vainot to, ka neatlika pietiekami daudz laika, lai apmeklētu treniņus. Cerēšu, ka nākamgad būs vairāk iespējas piedalīties treniņos, kā
arī sasniegt mērķus un palīdzēt komandai nokļūt turnīra tabulas augšgalā.
Esi sācis trenera gaitas tepat JDFS “Alberts” ietvaros, kā bērnu treneris.
Kāda vecuma bērnus trenē? Vai kāds no viņiem novērtē, ka treneris spēlē lielajā
komandā?
Jā, Jūlijā sāku strādāt par treneri. Šobrīt darbojos ar 2008. un 2009. gadā dzimušajiem bērniem. Sākumā, protams, neviens nezināja, ka spēlēju, pēc tam radās jautājumi, vai pats trenējos un spēlēju, tad šobrīd jau daļa zina. Domāju, ka viņi vairāk spēj novērtēt to, ka spēju pats izdarīt un parādīt to, ko cenšos iemācīt, un tam ,kur spēlēju,
lielu uzmanību nepievērš.
Padalies ar to, kāpēc izvēlējies trenera karjeru, un kas tev patīk trenera darbā.
Ar futbolu nodarbojos jau kopš 1.klases un visus šos gadus regulāri trenējos, varbūt nedaudz mazāk pēdējo 3 gadu laikā. Esmu trenējies vairākās komandās un vienmēr klausos trenera teiktajā, un no katra trenera esmu ieguvis labu pieredzi. Pat līdz šai dienai iemācos un iegūstu daudz ko jaunu kā spēlētājs, jo futbolā ir ļoti daudz nianses,
katra no tām ir ļoti svarīga un veido spēli. Šīs zināšanas arī gribas nodot tālak. Vislielāko prieku rada tas, ka bērni attīstās, pilnveidojas un iemācās jaunas lietas.
Par pirmo līgu runājot, pārsvarā spēles aizvadi uzbrukuma smailē kā vienīgais
(vismaz nomināli) uzbrucējs. Kādas īpatnības, plusi, mīnusi, priekš tevis ir šādam spēles stilam?
Liels pluss ir tas, ka dabūju lielu zonu, kur varu ieskriet. Mīnus noteikti ir tas, ka brīžos kad nepieciešams ir pieturēt bumbu, to ir grūtāk izdarīt, jo vienmēr ir vismaz 2 aizsargi ar mani tad reizēm prasās otrs uzbrucējs , lai būtu ar ko saspēlēties, kamēr pussargi pārkārtojas uzbrukumam.
Pēdējā mačā, viesos pret Staiceles “Bebriem”, turnīra pastarīšiem, tavs vārtu guvums un minimāla uzvara 1:0. Mača izskaņā pat spēles kontrole bija Bebru rokās. Tavi iespaidi par spēli?
Visi jau pirms spēles zinājām, ka spēle nebūs viegla, lai arī viņi ir tabulā pēdējie, tāpat cīnās par punktiem katrā spēlē. Liels pluss Bebriem bija tas, ka spēle notika pie viņiem, uz mākslīgā laukuma, kas ir daudz lielāks nekā mums ierasts, tas noteikti mainīja mūsu spēli. Šī arī bija viena no spēlēm, kurā nerealizēju savus momentus;
pie 2:0 vai 3:0 spēle noteikti būtu savādāka. Mača izskaņā sākām spēlēt ”zemāk” un, līdz ar to, viņi sāka vairāk uzbrukt, tomēr aizsardzība un Helmuts (Saulītis) vārtos darbojās lieliski un spēja noturēt vārtus neaizskartus.
Šo sestdien: Valmiera vs Alberts. Valmiera tabulā pirmā ar 10 punktu pārsvaru. Kāds komandā noskaņojums pirms spēles?
Komanda ir vienmēr gatava cīnīties par punktiem, ko arī darīsim. Sezonas laikā esam pierādījuši, ka pret mums nav viegli spēlēt un ka spējam cīnīties ar visām komandām.
Pirmajā mačā pret valmieriešiem mājās cietām sakāvi, 0:3.
Ko tu pats sagaidi no šīs sestdienas spēles?
Valmiera spēlē ļoti organizēti, viegli nebūs, bet būsim pilnā sastāvā, tāpēc arī valmieriešiem viegli nebūs. Būs laba spēle.
Pēdējais, vissvarīgākais, tas, par ko runā viss Alberts: atlikuši vēl trīs mači. Vai bombardierim hattrick šosezon būs?
Protams, gribētos sezonu pabeigt ar hattrick, atlikušās spēles diemžēl visas ir izbraukumā un arī pret tabulas augšdaļas komandām, bet darīšu, kas manos spēkos, lai sasniegtu šo mēŗķi.